Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīkstčaula
mīkstčaula -as, s.
Ola ar plānu, mīkstu (nevis parasto cieto) apvalku (parasti putniem).
PiemēriVar ar ļaunu aci noskatīt Lotiņas gurķus, lai tiem tukšie ziedi vien plaukst un vistas Sāk mīkstčaulas dēt!
Avoti: 5. sējums