mīkstčaulība
mīkstčaulība -as, s.; parasti vsk.; sar.; niev.
Vispārināta īpašība → mīkstčaulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNē, pasaulē nav lielākas mīkstčaulības kā pašam padarīt sev galu. Varonība ir dzīvot un cīnīties, bet ne gļēvulīgi mirt.
- Nē, pasaulē nav lielākas mīkstčaulības kā pašam padarīt sev galu. Varonība ir dzīvot un cīnīties, bet ne gļēvulīgi mirt.
- Daudz bija redzēts raudātāju: viens birdināja asaras ieraduma dēļ, otrs aiz mīkstčaulības, trešais - mazu bēdu par lielu uzdomādams.
- ..viņa nolēma būt stingra un uzzināt, kas vainīgs, panākt atzīšanos. Te acīm redzot mīkstčaulībai nebija vietas.
Avoti: 5. sējums