Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīkstčaulība
mīkstčaulība -as, s.; parasti vsk.; sar.; niev.
Vispārināta īpašība → mīkstčaulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNē, pasaulē nav lielākas mīkstčaulības kā pašam padarīt sev galu. Varonība ir dzīvot un cīnīties, bet ne gļēvulīgi mirt.
Avoti: 5. sējums