miksolidisks
miksolidisks -ais; s. -a, -ā; mūz.
Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors ar pazeminātu septīto pakāpi.
PiemēriMelodiski izvērstajās «dziedamajās» latviešu tautas dziesmās sevišķi iezīmīgs ir to senākais pamatslānis - viduslaiku diatoniskajās skaņkārtās, sevišķi eoliskajā, miksolidiskajā, doriskajā, frīģiskajā skaņkārta veidotās melodijas.
Avoti: 5. sējums