noklusēt
noklusēt -klusēju, -klusē, -klusē, pag. -klusēju
1.trans. Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
PiemēriNoklusēt faktu.
- Noklusēt faktu.
- Noklusēt patiesību.
- ..viņš.. noklusēja tikai iemeslus, kāpēc bija vairījies aizbraukt uz pagastu..
1.1.intrans.
PiemēriValdis skopos un niknos vārdos atkārtoja nakts sarunu ar flagmani. Tikai par Bauzes kandidatūru noklusēja.
- Valdis skopos un niknos vārdos atkārtoja nakts sarunu ar flagmani. Tikai par Bauzes kandidatūru noklusēja.
- Tādēļ mūsu pienākums ir katra aktiera raibajā repertuārā atsijāt.. vērtīgo.., nenoklusējot arī par to nastu, kas bija jānes - gribi vai negribi.
1.2.Tieši neatspoguļot (ko, piemetām, daiļdarbā), lai (tā) saturu varētu uztvert pēc konteksta, situācijas.
Piemēri..sarunā [novelē] daudz kas paliek vārdos tieši nepateikts, tikai atskārstams. Noklusētais, bet nojaušamais saturs novelē tēlotajām parādībām piešķir plaša vispārinājuma raksturu.
- ..sarunā [novelē] daudz kas paliek vārdos tieši nepateikts, tikai atskārstams. Noklusētais, bet nojaušamais saturs novelē tēlotajām parādībām piešķir plaša vispārinājuma raksturu.
- ..talants licis kaut ko noklusēt, atstāt zemtekstā, - nepateiktu, līdz galam neizrunātu.
2.intrans. Klusēt (visu laikposmu) un pabeigt klusēt.
PiemēriNoklusēt visu vakaru.
- Noklusēt visu vakaru.
Avoti: 5. sējums