noravēt
noravēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Ravēt un pabeigt ravēt (kādu platību).
PiemēriMēs varam Jāņos iet, Mums dārziņi noravēti.
- Mēs varam Jāņos iet, Mums dārziņi noravēti.
- Ar drošu, veiklu roku noravētais laukumiņš stāsta par aizkustinošu gādību.
1.1.Ravēt un pabeigt ravēt (stādījumu, sējumu).
PiemēriNoravēti stādījumi.
- Noravēti stādījumi.
- Noravētas bietes.
- ..cita puķe nezālēs ieaugusi, cita noravēta, bet tāpēc vēl vientulīgāka.
1.2.Ravēt un pabeigt ravēt (nezāles).
PiemēriDārzā visas nezāles noravētas.
- Dārzā visas nezāles noravētas.
2.intrans. Ravēt (visu laikposmu) un pabeigt ravēt.
PiemēriNoravēt visu pēcpusdienu.
- Noravēt visu pēcpusdienu.
Avoti: 5. sējums