saglumēt
saglumēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja, intrans.
1.Kļūt, parasti viscaur, glumam, piemēram, pārklājoties ar gļotām, trūdot.
PiemēriSaglumējusi gaļa.
2.Kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
PiemēriKāda jēga mērcēt [linus] saglumējušā ūdenī..
Avoti: 7-1. sējums