mēris
mēris -ra, v.
Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur un ko izraisa cilvēkam vai dažādu sugu dzīvniekiem specifiski vīrusi.
PiemēriMēra epidēmija.
- Mēra epidēmija.
- Cilvēku mēris.
- Putnu mēris.
- Suņu mēris.
- Liellopu mēris.
- Zirgu mēris.
- Ziemeļu kara laikā (no 1700. gada līdz 1721. gadam) Kurzemes hercogiste daudz cieta no karadarbības un mēra.
- ..ļauna sērga - mēris - noguldīja slimības gultā karalieni Filiju.
- ..vijas seni nostāsti par mēra laikiem Kurzemē.
- Lai cik žēl būtu - šo sava audzēkņa roku vairs nepaspiedīšu... Kritis par Rīgas atbrīvošanu no brūnā mēra.
- ..kāškrusta mērim bija jāiznīkst arī Kurzemes mežos.
- Klusajos upju līčos un dīķos zied Kanādas elodeja... augs intensīvi vairojās veģetatīvi, un ar to aizauga dīķi, upes un ezeri. Straujās vairošanās dēļ tas tika nosaukts par ūdens mēri.
Stabili vārdu savienojumi
- Ādas buboņu mēra forma (arī buboņu mēris, septiskā mēra forma) — Mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas caur ādu.
- Brūnais (retāk kāškrusta, fašistiskais) mēris — Vācu fašisms otrā pasaules kara laikā.
- Mēra laiki — Laikposmi, kad ir mēra pandēmijas (piemēram, 6., 14. un 19. gadsimtā).
- No mēra laikiem idioma — No ļoti seniem laikiem.
- Plaušu mēra forma (arī plaušu mēris) — Mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas ar pilieniem gaisā.
- Sibīrijas mēris — Akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi. Sibīrijas čūla, liesas sērga.
- Ūdens mēris — Kanādas elodeja.
- Velkas kā mēris sar. — Saka par tādu, kas virzās ļoti lēni, gausi.
Avoti: 5. sējums