Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kronēt
kronēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Īpašā ceremonijā pasludināt par monarhu, pasniedzot monarha varas simbolus.
PiemēriLūk, jūsu priekšā «Valsts regālija», kas darināta no zelta, sudraba, briljantiem, pērlēm. To izgatavoja, kad kronēja ķeizarieni Katrīnu II.
1.1.pārn. Pasludināt par visizcilāko, vislabāko.
PiemēriStulbeņi ir tā suga, kas paši sevi kronē par ģēnijiem.
Avoti: 4. sējums