nostūrēt
nostūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Stūrējot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) lejā, nost, gar (ko).
PiemēriNostūrēt ragaviņas no kalna.
- Nostūrēt ragaviņas no kalna.
- Nostūrēt motorlaivu gar klintīm.
1.1.intrans.
PiemēriNostūrēt no kalna.
- Nostūrēt no kalna.
2.Stūrējot virzīt (transportlīdzekli visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
PiemēriNostūrēt jahtu trīs kilometrus.
- Nostūrēt jahtu trīs kilometrus.
- Tuksneša ceļš 700 kilometru garumā ir jānostūrē tikai pa riteņu iebrauktām sliedēm.
2.1.Stūrēt (transportlīdzekli visu laikposmu) un pabeigt stūrēt.
PiemēriNostūrēt automobili divas stundas.
- Nostūrēt automobili divas stundas.
3.Stūrējot virzīt (transportlīdzekli kā) un pabeigt virzīt.
PiemēriStūrmanītis gudris [gudrs] vīrs, Tas prot laivu nostūrēt..
- Stūrmanītis gudris [gudrs] vīrs, Tas prot laivu nostūrēt..
3.1.intrans.
PiemēriNostūrēt šķībi.
- Nostūrēt šķībi.
Avoti: 5. sējums