virspusējs
virspusējs -ais; s. -a, -ā
virspusēji apst.
1.Tāds, kas atrodas, noris (kā) virspusē (1), skar (kā) virspusi (1).
PiemēriVirspusējās straumes.
1.1.Tāds, kas atrodas, noris (ķermeņa, orgāna) virsējā kārtā, arī daļā.
PiemēriVirspusējā deniņu artērija.
1.2.Tāds, kas redzams no virsas, virspuses (2), tāds, ko ievēro vispirms (piemēram, par izskatu, formu u. tml.). Arī ārējs3.
PiemēriKonrāds Ubāns nevienā savā darbā, ne cilvēku, ne dabu gleznojot, nav akcentējis virspusējo skaistumu.
2.Tāds, kam nav dziļāka satura. Tāds, kas nav būtisks. Virspusīgs (1).
PiemēriRomāna virspusējs pārstāstījums.
Avoti: 8. sējums