visgar
visgar apst.; priev. noz. ar dat.
Visgarām1.
PiemēriJūra visgar krastam, cik tālu vien acis rīta krēslā varēja redzēt, bija pārklājusies ar vieglu ledus segu.
- Jūra visgar krastam, cik tālu vien acis rīta krēslā varēja redzēt, bija pārklājusies ar vieglu ledus segu.
- Vai gan suns aizmirsis mācību, ko reiz jaunībā dabūjis? Toreiz kuilis pārplēsa tam ādu visgar sānam.
Avoti: 8. sējums