nokliegt
nokliegt -kliedzu, -kliedz, -kliedz, pag. -kliedzu
1.trans. Skaļā balsī, kliedzot pateikt. Skaļā balsī, kliedzot norunāt.
PiemēriNokliegt labdienu.
- Nokliegt labdienu.
- Nokliegt pavēli.
- Imants pieliek plaukstas pie mutes kā tauri un nokliedz, cik spēka: «Ju-ri-ī!»
- «Laimīgu ceļu, Mārtiņ!».. nokliedza Maruta..
- ..[dzejnieks] tā kā pošas aicināt ciemiņus istabā, bet visi nokliedz, ka zem bērziem jūtoties labi un omulīgi.
2.trans. Ļoti skaļā balsī nodziedāt.
PiemēriNokliegt dziesmu.
- Nokliegt dziesmu.
- ..viņš bija aizmirsis dziesmas meldiju un vārdus, tāpēc tikai trallināja, pašās beigās ar visu spēku nokliegdams pēdējās rindas: «Tas īstens latvietis, tas īstens latvietis...»
3.intrans. Kliegt (visu laikposmu) un pabeigt kliegt.
PiemēriAiz sāpēm nokliegt kādu brīdi.
- Aiz sāpēm nokliegt kādu brīdi.
3.1.Skaļi noraudāt (visu laikposmu).
PiemēriBērns nokliedza labu laiku.
- Bērns nokliedza labu laiku.
Avoti: 5. sējums