Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aptīrīt
aptīrīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Padarīt tīru (kādu platību). Uzkopt (parasti dzīvokli).
PiemēriPētersone no divdesmitā numura aptīra viņa.. dzīvokli..
  • Pētersone no divdesmitā numura aptīra viņa.. dzīvokli..
1.1.Mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri).
PiemēriAptīrīt dubļainos zābakus.
  • Aptīrīt dubļainos zābakus.
  • Ja [ar etilēto benzīnu] aplieta liela ķermeņa daļa, vajag ātri izģērbties, viegli aptīrīt ķermeni ar vati, kura samērcēta petrolejā, bet pēc tam nomazgāties ar ziepēm dušā un uzvilkt tīru veļu.
2.sar. Apzagt.
PiemēriAptīrīt dzīvokli.
  • Aptīrīt dzīvokli.
  • ..[tirgus braucējs] ievests dziļi mežā kaimiņu pagastā, zirgi piesieti pie koka, bet pats aptīrīts. Ne naudas kabatā, ne mantas vezumā.
Avoti: 1. sējums