Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pašmocīšana
-as, s.; parasti vsk.
Sevis mocīšana.
Piemēri«Tā ir pašmocīšana,.. ir tādi cilvēki, kam viss liekas briesmīgi sarežģīti, kas pie visa jūtas vainīgi.»
Avoti: