Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
normāls
normāls -ais; s. -a, -ā
normāli apst.
1.Tāds, kas atbilst kam vispārpieņemtam, regulāram, izdevīgam.
PiemēriNormālas attiecības.
2.Psihiski vesels.
PiemēriNu viņš turējās tik stingri, ka necēla neko, kas bija smagāks par karoti, un nenesa neko tādu, ko nevarēja iebāzt kabatā vai azotē. Likās, ka viņš nebij normāls.
3.Tāds, kas atbilst normai (2).
PiemēriNormāls asinsspiediens.
Stabili vārdu savienojumiNormāla koncentrācija.
Avoti: 5. sējums