atavisms
atavisms -a, v.; parasti vsk.; biol.
Tādu (organisma) īpašību un pazīmju parādīšanās, kādas bijušas raksturīgas tāliem priekštečiem.
PiemēriIzņēmuma gadījumos dzīvnieku senču iezīmes, kas sen izzudušas cilvēkam, attīstās atsevišķiem indivīdiem. Tādu atgriešanos pie senču iezīmēm sauc par atavismu.
Avoti: 1. sējums