piesmiet
piesmiet -smeju, -smej, -smej, pag. -smeju; trans.
1.Izsmiet, piezobot.
PiemēriViņa [saimnieka] vārdos skanēja tā pati zobgalība un nicināšana, kas atspoguļojās un aizskāra Lienes uztrauktās jūtas. ..Kāpēc viņš viņu piesmēja? Vai ne tādēļ, ka viņa bij zerna, nabaga kalpone?
- Viņa [saimnieka] vārdos skanēja tā pati zobgalība un nicināšana, kas atspoguļojās un aizskāra Lienes uztrauktās jūtas. ..Kāpēc viņš viņu piesmēja? Vai ne tādēļ, ka viņa bij zerna, nabaga kalpone?
- Es nejātu mazu zirgu Diža ciema meitiņās: Dižs ciemiņis [ciems], daudz meitiņu, Piesmej manu kumeliņu.
2.Pazemojot, vardarbīgi, arī krāpjot iesaistīt dzimumaktā (sievieti).
PiemēriMežā bandīti.. abas nelaimīgās jaunietes piesmēja, tad piekāva un nošāva.
- Mežā bandīti.. abas nelaimīgās jaunietes piesmēja, tad piekāva un nošāva.
- Stāsta - kāda barona piesmieta meitene tepat aiz ozola ielēkusi upē.
- «Nudien, Kudupam taisnība, kad tas jaunkundzes biedināja no [skrodera] Kūka: divas jau piesmējis šis nelietis..»
3.pareti Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriPiesmiet visu istabu.
- Piesmiet visu istabu.
- pārn. Bet bezdelīga, auša, pievidžina un piesmej pilnu puspasauli.
Avoti: 6-2. sējums