piesmiet
piesmiet -smeju, -smej, -smej, pag. -smeju; trans.
1.Izsmiet, piezobot.
PiemēriViņa [saimnieka] vārdos skanēja tā pati zobgalība un nicināšana, kas atspoguļojās un aizskāra Lienes uztrauktās jūtas. ..Kāpēc viņš viņu piesmēja? Vai ne tādēļ, ka viņa bij zerna, nabaga kalpone?
2.Pazemojot, vardarbīgi, arī krāpjot iesaistīt dzimumaktā (sievieti).
PiemēriMežā bandīti.. abas nelaimīgās jaunietes piesmēja, tad piekāva un nošāva.
3.pareti Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriPiesmiet visu istabu.
Avoti: 6-2. sējums