Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dukurs
dukurs -a, v.
Zvejas rīks (ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni) – pie klūgas loka piestiprināts tīkla maiss ar garu, sašaurinātu galu.
PiemēriBaumanis [puisis] ar veiklu sviedienu ielaida dukura asti ar akmeni pašā upes vidū..
  • Baumanis [puisis] ar veiklu sviedienu ielaida dukura asti ar akmeni pašā upes vidū..
  • Saimnieks ar abiem kalpiem iegāja upē ar dukuriem. Kaut gan es [gans] biju kaislīgs zvejotājs, tad tomēr man bija jāpaliek mājā, jo nebij vairāk dukuru.
  • ..[vecis] ar rungu čakarēja pacerēs paslēpušās līdaciņas savā dukurā iekšā.
Avoti: 2. sējums