aizbultēt
aizbultēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Nostiprināt ar bultu (aizvērtas durvis, vārtus). imperf. Bultēt ciet.
PiemēriAizbultēt vārtus.
- Aizbultēt vārtus.
- ..tad viņai iešāvās prātā aizslēgt vai aizbultēt durvis.
- Durvis noslēgtas, dzelzs bultām aizbultētas..
- Runādams Ojārs mēģināja atvērt vārtus, bet izrādījās, ka tie no iekšpuses aizbultēti.
Avoti: 1. sējums