bezbēdis
bezbēdis -ža, v.
bezbēde -es, dsk. ģen. –žu, s.; pareti
Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks. Pārgalvis, nebēdnis.
PiemēriBezbēdis zēns.
- Bezbēdis zēns.
- Bezbēde meitene.
- sal. viņa [Annele] laižas ar savu drošo balsi mežā. «..priekšu, uz priekšu!» sauc jau tā, kā bezbēde pa priekšu smiedama, te no meža kalna, te no pašas augstākās, saules šūpotās virsotnes.
Avoti: 2. sējums