satīt
satīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu; trans.
1.Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piemēram, dziļu, auklu); tinot izveidot (piemēram, dziju, auklu vēlamajā formā).
PiemēriSatīt auklu.
Stabili vārdu savienojumiSatīt makšķeri.
1.1.pārn. Tinot izveidot (piemēram, kamolu).
PiemēriEs - kamoliņš raibs, Dažādiem dzīpariem satīts.
1.2.Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveido. (to vēlamajā formā).
PiemēriSatīt paklāju.
1.3.Ritinot (ko), izveidot (no tā).
PiemēriTēvs bija satinis smēķi un klusēdams pūta dūmus.
2.Ietīt, parasti pilnīgi.
PiemēriSatīt bērnu autiņos.
2.1.Tinot (ko) visapkārt, apņemt, ietvert, parasti pilnīgi (tajā, piemēram, ķermeņa daļu).
PiemēriAnete.. stāv durvis, veco kažokādas jaku apvilkusies un galvu satinusi baltā, pūkainā lakatā.
2.2.Tinot sasaiņot.
PiemēriUz rītdienu tirgū vedamās puķes jau bija nogrieztas un, papīrā satītas, gaidīja tālāko ceļu.
3.Tinot (ap ko, kam apkārt) apņemt, aplikt, parasti pilnīgi.
PiemēriAukla ir tā satīta ap žeperīti, ka tā pie pirmā stiprākā parāviena ritinās vaļā.
Avoti: 7-1. sējums