Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieūjināt
pieūjināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ūjinot piesaukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPieūjināt sēņotājus.
2.Ūjinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriGani pieūjina birzi.
Avoti: 6-2. sējums