burt
burt buru, bur, bur, pag. būru
1.intrans. Veikt maģisku darbību, lai iegūtu sev vai citam kādu labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu u. tml.
Piemēri..pa Kraupēniem un citiem ciemiem izskrējusi ziņa, ka Reģīne prot burt un ārstēt cilvēkus un lopus.
Stabili vārdu savienojumiBuramie vārdi.
2.trans.; poēt. Radīt, īstenot (ko skaistu, cildenu, vēlamu).
PiemēriJaunus horizontus augšā burt! Nepagurt, līdz galam nepagurt!
Avoti: 2. sējums