burlaks
burlaks -a, v.
1.vienk. Laupītājs, slepkava. Brutāls, varmācīgs cilvēks.
Piemēri«Vai tad tu arī visam tam tici, ko ļaudis pļāpā,» viņa [Roplainiete] sacīja, «vai tad nu mūsu Krustiņš jau tik slikts, ka viņš tādus burlaka darbus pastrādās!»
Stabili vārdu savienojumiBurlaku romāns (arī stāsts).
2.vēst. Strūdznieks, laivu vilcējs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
PiemēriPagātnē aizgājušas tumšās salmjumtu būdiņas.., klaiņojošā rokpeļņa - burlaka apdriskātais svārks un nabadzīgais maišelis..
Avoti: 2. sējums