Paplašinātā meklēšana
Meklējam burt.
Atrasts vārdos (36):
- burt:1
- burts:1
- burtot:1
- apburt:1
- atburt:1
- izburt:1
- noburt:1
- paburt:1
- saburt:1
- uzburt:1
- burtene:1
- burties:1
- pārburt:1
- pieburt:1
- burtisks:1
- burtnīca:1
- atburtot:1
- izburtot:1
- paburtot:1
- saburtot:1
- burtlicis:1
- burtnieks:1
- apburtība:1
- izburties:1
- paburties:1
- saburties:1
- burtiskums:1
- sākumburts:1
- burtlietuve:1
- burtniecība:1
- burtstabiņš:1
- iespiedburti:1
- līnijburtnīca:1
- rūtiņburtnīca:1
- mašīnburtlicis:1
- rokasburtlicis:1
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (190):
- Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam.
- ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu apvāku. Apvākot.
- apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru. Uzlikt apvāku.
- aplikt Apvākot (piemēram, burtnīcu, grāmatu).
- siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
- rakstīt Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu). Veidot burtus (ar rakstāmrīku).
- mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
- auss Atlocīt, saburzīt stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi. Arī izburt (1).
- grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Biezne.
- biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Grāds.
- klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca.
- Līniju burtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līnijburtnīca.
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līniju burtnīca.
- Burta augstums Burtstabiņa garums no kājas līdz burta attēlam.
- iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai.
- garnitūra Burtu komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
- atburtot Burtu pa burtam izlasīt, atšifrēt (grūti salasāmu vai šifrētu tekstu).
- monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
- ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātiem).
- sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids. Arī burta kalps.
- ķeburs Dažādi izlocīts rakstīts burts. Neveikli rakstīts burts.
- garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
- Mīkstinājuma zīme Diakritiska zīme, retāk burts, ko izmanto mīkstinātu vai mīkstu līdzskaņu apzīmēšanai.
- iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- akrostihs Dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
- regālis Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, bultene burtu salikšanai. Plauktene.
- plauktene Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, burtene burtu salikšanai.
- atburt Glābt (apburto), likvidējot būrumu. Likvidēt (būrumu).
- Gotu burti Gotiskie burti.
- aplikums Grāmatas vai burtnīcas apvākojums.
- delta Grieķu alfabēta ceturtais burts.
- jota Grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
- beta Grieķu alfabēta otrais burts.
- omega Grieķu alfabēta pēdējais burts.
- alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α).
- pi Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts.
- gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Г).
- aizlocīt Ielokot (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.), iezīmēt (kādu lappusi).
- šifrs Iepriekš norunāta burtu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei.
- zaķauss Ierotīts, saburzīts (parasti burtnīcas) lapas stūris.
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- tipometrija Iespied darbu salikuma elementu (piemēram, burtu, līniju, atkāpju) mērīšana, tās paņēmienu kopums.
- tercija Iespiedburti, kuru augstums ir 16 punkti.
- nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,256 milimetri.
- korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri.
- cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos).
- petits Iespiedburti, kuru augstums ir aptuveni 3 milimetri.
- Jaunā druka Iespiedums ar antīkvas burtiem.
- Jaunā druka Iespiedums ar antīkvas burtiem.
- Vecā druka Iespiedums ar gotiskajiem burtiem.
- Vecā druka Iespiedums ar gotiskajiem burtiem.
- iesiet Iestiprināt (grāmatu, burtnīcu u. tml.) vākos.
- izburties Ilgāku laiku, daudz burt.
- notācija Informācijas fiksēšanas sistēma, kurā izmanto speciālus simbolus (burtus, ciparus, nosacītas zīmes u. tml.). Pieraksts, kurā izmantota šāda sistēma.
- transliterācija Kāda alfabēta burtu un burtkopu atveide ar atbilstošiem cita alfabēta burtiem.
- alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
- burtene Kaste ar nodalījumiem tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju ievietošanai.
- žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
- Maģiskais kvadrāts Kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
- lappuse Lapa (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- lappuse Lapas viena puse (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- burtot Lasīt pa zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu.
- sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- Saukt kopā Lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y).
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x).
- Gotiskie burti Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām.
- fraktūra Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām. Gotiskie burti.
- antīkva Latīņu burtu tips ar noapaļotām kontūrām.
- Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- saburtot Lēni, ar grūtībām salasīt, izlasīt. Izburtot.
- rakstāmlente Lente, uz kuras (kādā ierīcē, iekārtā u. tml.) fiksē informāciju, parasti ar burtiem, cipariem.
- Pilna burtnīca Līdz pēdējai lappusei pierakstīta burtnīca.
- majuskulis Lielais burts.
- iniciālis Lielāks, parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts, vārda pirmais burts (iespieddarba nodaļas vai rindkopas sākumā).
- vākot Likt (grāmatai, burtnīcai) aizsargvākus, apvākus.
- vilciens Līnija - raksta vai atsevišķa burta elements.
- Burts (arī burtu) burtā Ļoti precīzi, burtiski.
- boksterēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu, lasīt pa zilbēm.
- linotips Mašīna (poligrāfijā) burtu salikuma liešanai veselām rindām.
- minuskulis Mazais burts.
- dūrs Mažors (alfabētiskajā burtu notācijā).
- litera Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Burtstabiņš.
- burtstabiņš Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Litera.
- rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un (parasti) burtu kombināciju.
- molls Minors (alfabētiskajā burtu notācijā).
- ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
- paburt Neilgu laiku, mazliet burt.
- paburties Neilgu laiku, mazliet burties.
- paburtot Neilgu laiku, mazliet burtot.
- Gotu burti No grieķu burtiem atvasinātas rakstu zīmes, kas lietotas vecākajos gotu rakstu pieminekļos.
- apsēst Noburt.
- nozintēt Noburt.
- saburt Noburt.
- ačgārnis Otrādi apgriezts burts tipogrāfiskajā salikumā.
- izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu).
- apburt Pakļaut burvībai (māņticīgo uztverē). Noburt.
- kājene Pamatne (piemēram, burtiem, klišejām), uz kā novietots iespiežamais materiāls.
- rokraksts Paņēmienu kopums burtu, teksta rakstīšanai ar roku, izmantojot attiecīgus rakstāmrīkus. Šādi rakstītu burtu, teksta forma, veids.
- rondo Parasti savienojumā «rondo raksts», «rondo burts»: raksts (burts), kam raksturīga noapaļota forma.
- pārcelt Parasti savienojumā ar «burtiski», «tieši» u. tml.: nekvalitatīvi, pārāk tieši, burtiski pārtulkot.
- pārcēlums Parasti savienojumā ar «burtisks», «tiešs» u. tml.: nekvalitatīvs, pārāk tiešs, burtisks tulkojums.
- ievākojums Paveikta darbība --> ievākot (1). Speciāls apvāks (grāmatai, burtnīcai).
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt. Tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt (piemēram, burtnīcā, žurnālā, lai saglabātu, neaizmirstu).
- daudzpunkte Pieturzīme (...), ko lieto stilistiskos nolūkos. Šāda zīme, ko lieto, lai parādītu vārdu vai burtu izlaidumu.
- punkts Pieturzīme (.). Arī diakritiska zīme - dažu burtu sastāvdaļa.
- lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā raksta mācību iestādes audzēkņi. Klade, burtnīca u. tml. ar šādām piezīmēm, šādu konspektu.
- fascinēt Pilnīgi pārņemt (kādu) savā varā. Apburt, apmāt.
- sākumburts Pirmais (vārda, teikuma, teksta daļas u. tml.) burts.
- iniciālis Pirmais burts (vārda, uzvārda) saīsinātā rakstījumā.
- ligatūra Rakstībā - divu vai vairāku burtu apvienojums vienā zīmē.
- kopraksts Rakstīšana, savienojot burtus vienlaidus.
- rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuli, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas).
- atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem.
- uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (tekstu, burtu, ciparu u. tml.).
- matlīnija Rakstīta burta elements - smalka līnija (parasti kaligrāfijā).
- lappuse Rakstīts vai iespiests teksts lapas vienā pusē vai abās pusēs (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- piedzejot Rakstot (dzejoļus), piepildīt (ar to tekstiem, piemēram, burtnīcu, kladi).
- vilkt Rakstot, zīmējot veidot (burtu, līniju u. tml.).
- Fonogrāfiskais (arī alfabētiskais) raksts Raksts, kurā ar vienu zīmi (burtu), retāk ar burtkopu, apzīmē vienu skaņu, retāk skaņkopu.
- spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
- apbūrums Rezultāts --> apburt (1).
- ripa Rotējošs riņķveida elements ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātam).
- burtlietuve Rūpnīca vai cehs, kur izgatavo tipogrāfijas burtus un citas iespiedzīmes.
- rūtiņburtnīca Rūtiņu burtnīca.
- atšifrēt Saburtot, izlasīt (grūti salasāmu tekstu).
- saboksterēt Saburtot.
- saburtot Salasīt, izlasīt par zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu.
- retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta.
- saīsināt Samazināt skaņu (burtu) skaitu (vārdā, vārdu savienojumā).
- piezīmēt Sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu, kladi).
- tabulatūra Sena mūzikas skaņu rakstības sistēma ar burtiem vai cipariem. Skaņdarbs, kas ir pierakstīts šādā sistēmā.
- vaidelotis Seno latviešu dziesminieks. Arī burtnieks (2).
- indekss Skaitlis vai burts, kas pierakstīts matemātiskam simbolam (parasti labajā pusē apakšā), lai atšķirtu viendabīgus matemātiskus objektus citu no cita.
- koeficients Skaitliskais reizinātājs burtu izteiksmē. Zināmais reizinātājs pie nezināmā. Pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
- kursīvs Slīps (uz labo pusi) tipogrāfisks raksts. Slīps (uz labo pusi) burts.
- burtlicis Speciālists tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju salikšanā.
- apburtība Stāvoklis, sajūta, kad cilvēks ir it kā apburts.
- ķeksis Stāvs, asi izlocīts, ar nemākulīgi uzrakstīts burts.
- slēdzenis Svina stabiņš (bez burta attēla), ko lieto rokas un mašīnu salikumā teksta starpu aizpildīšanai.
- uzšķirt Šķirot atrast (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- atšķirt Šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.).
- pašķirt Šķirot pavirzīt (lappusi) grāmatā, burtnīcā u. tml.: šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.). Arī atšķirt (4).
- trekns Tāds, kam ir raksturīgas iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par burtiem, šriftu). Tāds, kas ir veidots no burtiem, kuriem ir iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par tekstu, salikumu u. tml.).
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem). Tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām Ūnijām (par rakstu, rokrakstu).
- ķeburains Tāds, kas ir dažādi izlocīts (piemēram, par rakstītu burtu). Tāds, kam raksturīga dažādi izlocītu burtu veidošana (piemēram, par rokrakstu). Arī neveikls.
- pilns Tāds, kas ir pierakstīts, piezīmēts u. tml. līdz beigām, pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, grāmatu).
- pustrekns Tāds, kas ir vidējs starp gaišu un treknu (par iespiestiem burtiem, līnijām).
- nelīdzens Tāds, kas nav veidots viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par burtiem), tāds, kurā burti nav viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par rakstu, rokrakstu).
- trekns Tāds, ko veido platas līnijas, sastāvdaļas, parasti tumšā krāsā (par burtiem, zīmēm, tekstu u. tml.). Plats, parasti tumšā krāsā (par līnijām, svītrām u. tml.).
- smalks Tāds, ko veido samērā mazi burti (piemēram, par rokrakstu, iespiestu tekstu).
- tukšs Tāds, kurā nav teksta, attēlu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, papīra lapu).
- pašrakstītājs Tas (tāds), kas automātiski fiksē (ko), piemēram, burtu, ciparu, līkņu veidā.
- rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai iespiesta vienā līnijā. Vienā līnijā uzrakstītas vai iespiestas zīmes (piemēram, burti, cipari).
- rubrika Teksta nodaļās virsraksts, arī burts, cipars vai cits elements (teksta posmu atdalīšanai), ko veidoja ar sarkanu krāsu.
- virtene Tekstā, rindā sakārtots (burtu, skaitļu) kopums.
- matrice Teksta, tipogrāfisku zīmju salikums stereotipu izliešanai iespiešanas procesam. Iespiedforma. Metāla plāksne ar iegravētu burta attēlu (burtu saliekamām mašīnām).
- uztetovēt Tetovējot izveidot (zīmējumu, burtus u. tml.) virsū (uz ķermeņa, tā daļām).
- lēkāt Tikt rakstītam, būt uzrakstītam nelīdzeni, nevienādi (piemēram, par burtiem). Būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
- Pērļu burti Tipogrāfijas burti ar sīku veidolu.
- teksts Tipogrāfijas burti, kuru biezne ir 20 punktu.
- groteska Tipogrāfijas burtu tips ar dažāda biezuma līnijām.
- starpmateriāls Tipogrāfisks materiāls, ar ko salikumā aizpilda atstarpes starp burtiem, vārdiem, rindām, salikuma grupām.
- laidiens Turpināma izdevuma atsevišķa iespiedvienība (burtnīca, krājums).
- Uzmest ļaunu aci Uzlūkot skaudīgi, nenovīdīgi, naidīgi. Noburt.
- Uzmest ļaunu aci Uzlūkot skaudīgi, nenovīdīgi, naidīgi. Noburt.
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu).
- atšķirt Uzšķirt (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.).
- monogramma Vārda un uzvārda pirmo burtu, parasti ornamentāls, atveids.
- nosaukums Vārdisks, arī ar burtiem, cipariem izteikts (kā) apzīmējums.
- Inversā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
- Inversā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
- saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā. Arī abreviatūra.
- kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
- tetovēt Veidot (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu. Ar šādu paņēmienu veidot attēlu, burtus, zīmes u. tml. (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ādā, ķermeņa daļā).
- kalkot Veidot (vārdu, vārdu savienojumu) pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
- triept Velkot platas līnijas, veidot (piemēram, burtus), rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
- šķirt Vērst, parasti pēc kārtas (piemēram, grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi. Šādā veidā vērst lapas (piemēram, grāmatai, burtnīcai).
- šķirties Vērties vajā (piemēram, par grāmatas, burtnīcas lapām).
- sērija Vērtspapīru, dokumentu kategorija, kas apzīmēta ar burtiem, cipariem.
- ligatūra Vienā burtstabiņā (literā) ietverts divu vai vairāku burtu saistījums, arī attiecīgais attēls nospiedumā.
- tuksne Vieta burtstabiņā, ko burta attēls neaizņem un kas iespiedumā parādās kā tukša vieta.
- burtiskums Vispārināta īpašība --> burtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
burt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV