Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzrakstīt
uzrakstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Rakstīt un pabeigt rakstīt (tekstu, burtu, ciparu u. tml.).
PiemēriUzrakstīt telegrammu.
  • Uzrakstīt telegrammu.
  • Uzrakstīt diktātu.
  • Uzrakstīt ar rakstāmmašīnu paziņojumu.
  • Uzrakstīt savu vārdu un uzvārdu.
  • Uzrakstīt piecciparu skaitli.
  • Uzrakstīt domuzīmi.
  • Uz mazas papīra strēmeles biju uzrakstījis savu adresi un tagad to iedevu Bilam, gadījumam, ja tiem ievajadzētos strādnieka.
  • Karlsons parakstījās pašā augšā, kreisajā stūrī, virs viņa paraksta neko vairs nevarēja uzrakstīt.
2.Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
PiemēriUzrakstīt romānu.
  • Uzrakstīt romānu.
  • Uzrakstīt ceļojuma aprakstu.
  • Uzrakstīt mācību grāmatu.
  • Uzrakstīt darbu par rakstnieka dzīvi.
  • Uzrakstīt referātu.
  • Uzrakstītzinātnisku pētījumu.
  • Tā bija pirmklasīga balāde, uzrakstīta pareizā stilā, attēloja traģiski fantastisku notikumu, kā tas balādē pienākas..
  • Skaistākais nav tas, kas uzrakstīts. Skaistākais ir tas, ko dzejolis slēpis.
  • Reizēm sadūrāmies ar parādību, ka lieli rakstnieki uzrakstījuši teicamas reportāžas avīzēm..
2.1.Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus).
PiemēriUzrakstīt dzejoļa tekstam melodiju.
  • Uzrakstīt dzejoļa tekstam melodiju.
  • «Komponists ar notīm uzraksta mūziku.»
  • «Man [komponistam] ir iesākts klavierkoncerts un gribas uzrakstīt otro simfoniju.»
Avoti: 8. sējums