uzrakstīt
uzrakstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Rakstīt un pabeigt rakstīt (tekstu, burtu, ciparu u. tml.).
PiemēriUzrakstīt telegrammu.
- Uzrakstīt telegrammu.
- Uzrakstīt diktātu.
- Uzrakstīt ar rakstāmmašīnu paziņojumu.
- Uzrakstīt savu vārdu un uzvārdu.
- Uzrakstīt piecciparu skaitli.
- Uzrakstīt domuzīmi.
- Uz mazas papīra strēmeles biju uzrakstījis savu adresi un tagad to iedevu Bilam, gadījumam, ja tiem ievajadzētos strādnieka.
- Karlsons parakstījās pašā augšā, kreisajā stūrī, virs viņa paraksta neko vairs nevarēja uzrakstīt.
2.Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
PiemēriUzrakstīt romānu.
- Uzrakstīt romānu.
- Uzrakstīt ceļojuma aprakstu.
- Uzrakstīt mācību grāmatu.
- Uzrakstīt darbu par rakstnieka dzīvi.
- Uzrakstīt referātu.
- Uzrakstītzinātnisku pētījumu.
- Tā bija pirmklasīga balāde, uzrakstīta pareizā stilā, attēloja traģiski fantastisku notikumu, kā tas balādē pienākas..
- Skaistākais nav tas, kas uzrakstīts. Skaistākais ir tas, ko dzejolis slēpis.
- Reizēm sadūrāmies ar parādību, ka lieli rakstnieki uzrakstījuši teicamas reportāžas avīzēm..
2.1.Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus).
PiemēriUzrakstīt dzejoļa tekstam melodiju.
- Uzrakstīt dzejoļa tekstam melodiju.
- «Komponists ar notīm uzraksta mūziku.»
- «Man [komponistam] ir iesākts klavierkoncerts un gribas uzrakstīt otro simfoniju.»
Avoti: 8. sējums