aplikums
aplikums -a, v.
1.Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piemēram, gļotādu).
PiemēriDifterijas aplikums.
2.pareti Rezultāts → aplikt1. Tas, kas ir aplikts.
PiemēriVelēnu aplikums kapu kopiņai.
2.1.Grāmatas vai burtnīcas apvākojums.
PiemēriLabi vēl, ka bibliotekāre neatlocīja visus aplikumus, tad viņa redzētu, ka vienai [grāmatai] vāks pat noliets ar kaut kādu zaļganu ķīmisku šķidrumu.
Avoti: 1. sējums