uzburt
uzburt -buru, -bur, -bur, pag. -būru; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
Piemēri..vecāsmātes stāstījums uzbur Valta acu priekšā smalkus un mirdzoši baltus traukus - tu piesit vieglītēm, tie skan kā tāli zvani.
- ..vecāsmātes stāstījums uzbur Valta acu priekšā smalkus un mirdzoši baltus traukus - tu piesit vieglītēm, tie skan kā tāli zvani.
- Nekad Agnese nebija varējusi uzburt savu acu priekšā Valdi tik dzīvu kā šovakar. Visu, visu viņa atcerējās, pat mazāko sīkumu apģērbā..
- ..atmiņu ainas uzbur arvien jaunus iespaidus.
2.Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi. Arī izburt1.
PiemēriDirektors apspriedās ar arhitektu.. Tas paņēma zīmuli un tūlīt uzbūra zālāju laukumus..
- Direktors apspriedās ar arhitektu.. Tas paņēma zīmuli un tūlīt uzbūra zālāju laukumus..
- Glazūru kristāli, kas uz Kaijas virpoto trauku virsmas uzbur leduspuķēm vai zvaigznēm līdzīgus rakstus, pat praktisku ļaužu prātos un sirdīs atmodina brīnuma gaidas.
- Tagad skriesim uz virtuvi paskatīties, ko vecmāmiņa pusdienās sagatavojusi; negāja jau viņai viegli tagad, kara laikos, no niecīgajām kartīšu devām uzburt kaut ko, kas ēdājiem turklāt arī garšotu...
- Un ar vienu velna rokas vēzienu uzburts pasaules krogs. Un tanī dejo ragana.
- pārn. Leduspuķes sals uzvilcis naktī uz loga, Dzirkstī janvāra uzburtais dīvainais dārzs.
Stabili vārdu savienojumiKā uzburts.
- Kā uzburts — 1.sar. Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību.2. Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
Avoti: 8. sējums