aizbīdnis
aizbīdnis -ņa, v.
1.Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.). Bulta, aizšaujamais.
PiemēriVārtu aizbīdnis bija nokritis zemē.
2.Ierīce (caurules) noslēgšanai.
PiemēriTiek.. atvērti aizbīdņi - jaunais ūdensvads nodots rīdziniekiem kā skaista svētku velte.
2.1.Plāksne, ar ko noslēdz dūmvadu.
PiemēriIzkurējās krāsniņa. Izgailēja zilās uguntiņas. Aiztaisīja aizbīdni.
Avoti: 1. sējums