Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nomocīties
nomocīties -mokos, -mokies, -mokās, arī -mocos, -mocies, -mocās, pag. -mocījos; refl.
1.Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam). Arī nopūlēties.
PiemēriNomocīties visu dienu smagā darbā.
1.1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.).
PiemēriNomocīties visu nakti ar zobu sāpēm.
1.2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
PiemēriNomocīties ar šaubām un pretrunām sevī.
Avoti: 5. sējums