marasms
marasms -a, v.; parasti vsk.; med.
Organisma vispārējs novājējums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās (smagas hroniskas slimības vai vecuma dēļ).
PiemēriNeārstēta progresīva paralīze apmēram 5 gados beidzas ar marasmu un letālu iznākumu.
- Neārstēta progresīva paralīze apmēram 5 gados beidzas ar marasmu un letālu iznākumu.
- ..Ja slimnieku neārstē, tā [plānprātība] pāriet pēdējā - marasma jeb terminālajā stadijā.
- pārn. Bet bija cilvēki, kas.. baidījās antifašistisko spēku uzvaras mirdzuma; tie ar prieku veģetētu arī turpmāk hitleriskā marasma un noziedzību tumšajā peklē..
Avoti: 5. sējums