piestrāvot
piestrāvot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; trans.
1.Strāvojot izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) – parasti par gaismu.
PiemēriĀrā vēl tumsa, bet šeit [telpā] - viss gaismas piestrāvots.
- Ārā vēl tumsa, bet šeit [telpā] - viss gaismas piestrāvots.
- ..balsī satraukums, bet acis, zaļas bērzu gaismas piestrāvotas, tādas kā pārgalvīgas vien izskatās.
- Blaumanis zibsnīgi smaidīja pār briļļu stikliem.. Mazā istabiņa likās šo zibšņu piestrāvota.
- sal. Man šis brīdis palicis atmiņā kā siltu vēju piestrāvots, oranžsārts rīts..
2.Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā).
PiemēriVēl mirkli viņa priekša [iztēlē] iznira tēvs, slims, bet nesalaužamas gribas piestrāvots cīnīties ar slimību..
- Vēl mirkli viņa priekša [iztēlē] iznira tēvs, slims, bet nesalaužamas gribas piestrāvots cīnīties ar slimību..
- ..redzam naida un noguruma piestrāvotas sejas, kuras pauž protestu pret kapitālistiskās pasaules izraisītajiem konfliktiem.
- Satraukums un nogurums pēc kaujas māca viņa locekļus, tomēr dzīvība un cīņas alkas piestrāvoja asinis..
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spēcīgi izpaužas (mākslas darbā, tekstā).
Piemēri..viņa [operatora] filmas ir poēzijas piestrāvotas..
- ..viņa [operatora] filmas ir poēzijas piestrāvotas..
- Režisors centās izrādi piestrāvot ar brāzmainas, karstas jaunības elpas atmosfēru..
- ..[dzejnieka] mīlas lirika ir dziļa maiguma un dvēseliskas skaidrības piestrāvota.
Avoti: 6-2. sējums