Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
idiotisks
idiotisks -ais; s. -a, -ā
idiotiski apst.
1.Tāds (cilvēks), kam ir psihiskās attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
2.sar. Muļķīgs. Bezjēdzīgs.
PiemēriTajā dienā vakara maiņā koridorā stāvēja viens no visidiotiskākajiem Centrālcietuma uzraugiem. Pats tikko prata parakstīt savu vārdu. Vēstules izdalot, burtoja adresi stundām, sauca talkā gaitnieku - kriminālistu..
2.1.Neglīts, bezgaumīgs, nelietojams (par priekšmetiem).
Piemēri..kāpēc man vajadzēja vilkt šo idiotisko melno mēteli ar karakula apkakli, kurā es izskatos pēc pensionēta arhibīskapa!
Avoti: 3. sējums