idiotisks
idiotisks -ais; s. -a, -ā
idiotiski apst.
1.Tāds (cilvēks), kam ir psihiskās attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
2.sar. Muļķīgs. Bezjēdzīgs.
PiemēriTajā dienā vakara maiņā koridorā stāvēja viens no visidiotiskākajiem Centrālcietuma uzraugiem. Pats tikko prata parakstīt savu vārdu. Vēstules izdalot, burtoja adresi stundām, sauca talkā gaitnieku - kriminālistu..
- Tajā dienā vakara maiņā koridorā stāvēja viens no visidiotiskākajiem Centrālcietuma uzraugiem. Pats tikko prata parakstīt savu vārdu. Vēstules izdalot, burtoja adresi stundām, sauca talkā gaitnieku - kriminālistu..
- Kāda idiotiska krustmāte pirms četrdesmit gadiem ieteikusi manai mātei nosaukt puiku lepnos vārdos.
- Sēdēs viens pats.. un paretam izšaus kādu idiotisku asprātību, kas nemaz neattieksies uz aizsākto strīdu.
2.1.Neglīts, bezgaumīgs, nelietojams (par priekšmetiem).
Piemēri..kāpēc man vajadzēja vilkt šo idiotisko melno mēteli ar karakula apkakli, kurā es izskatos pēc pensionēta arhibīskapa!
- ..kāpēc man vajadzēja vilkt šo idiotisko melno mēteli ar karakula apkakli, kurā es izskatos pēc pensionēta arhibīskapa!
Avoti: 3. sējums