Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nokaucināt
nokaucināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku).
PiemēriVisu nakti nokaucināja suni.
  • Visu nakti nokaucināja suni.
2.sar. Īsu brīdi kaucināt un pabeigt kaucināt (ierīci).
PiemēriEsmu novērojis, ka daudziem jaunajiem autovadītājiem patīk efektīgi nokaucināt bremzes un gandrīz momentāni apstāties.
  • Esmu novērojis, ka daudziem jaunajiem autovadītājiem patīk efektīgi nokaucināt bremzes un gandrīz momentāni apstāties.
Avoti: 5. sējums