nokaucināt
nokaucināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku).
PiemēriVisu nakti nokaucināja suni.
2.sar. Īsu brīdi kaucināt un pabeigt kaucināt (ierīci).
PiemēriEsmu novērojis, ka daudziem jaunajiem autovadītājiem patīk efektīgi nokaucināt bremzes un gandrīz momentāni apstāties.
Avoti: 5. sējums