Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noklaiņot
noklaiņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Klaiņot (visu laikposmu) un pabeigt klaiņot.
Piemēri..visu nakti noklaiņoju viens pa ceļiem..
  • ..visu nakti noklaiņoju viens pa ceļiem..
  • Varbūt līdz rītausmai noklaiņot pa ielām?
  • Piecus gadus viņi abi neklaiņoja pa Krieviju, nekur nevarēdami iedzīvoties un iesakņoties.
Avoti: 5. sējums