Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noklaiņot
noklaiņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Klaiņot (visu laikposmu) un pabeigt klaiņot.
Piemēri..visu nakti noklaiņoju viens pa ceļiem..
Avoti: 5. sējums