aizvākties
aizvākties -vācos, -vācies, -vācas, pag. -vācos; refl.; sar.
1.Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar visām mantām). imperf. Vākties prom.
PiemēriAizvākties uz citu dzīvokli.
1.1.niev. Aiziet.
PiemēriUn tikko 1918. gada decembrī vācu okupanti aizvācas, Valkā atkal nodibinās padomju vara.
Avoti: 1. sējums