Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nočīgāt
nočīgāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; sar.
1.Slikti, arī apnicīgi nospēlēt (skaņdarbu, parasti ar lociņinstrumentu).
PiemēriKāds jauneklis.. staipīja harmonikas, gluži veltīgi pūlēdamies pazīstamai dziesmai pareizi nočīgāt kaut vienu pantiņu.
2.Slikti, arī apnicīgi spēlēt, parasti lociņinstrumentu (visu laikposmu) un pabeigt spēlēt.
PiemēriNočīgāt vijoli visu vakaru.
Avoti: 5. sējums