Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apkalt
apkalt -kaļu, -kal, -kaļ, pag. -kalu; trans.
1.Kājot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
PiemēriApkalt ratus.
  • Apkalt ratus.
  • Dzelzīm apkalti vārti.
  • Ar naglām apkalti zābaki.
  • Ar bronzu apkalta josta.
  • ..[sulainis atvēra] ar biezu dzelzi apkaltās ozola durvis.
  • ..[vecis] izstūma istabas vidū ar dzelzs stīpām apkaltu lādīti.
  • ..[akas] vindas kārtsgalā šūpojās ozola spainis, pat dzelzs stīpām apkalts.
  • Slieces apkaļ ar.. nerūsošā tērauda lenti.
2.Piestiprināt pakavu.
PiemēriSaimnieks aizveda veco zirgu pie kalēja, apkala un palaida mežā.
  • Saimnieks aizveda veco zirgu pie kalēja, apkala un palaida mežā.
Avoti: 1. sējums