piesvilpot
piesvilpot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Svilpojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriStrazdi piesvilpoja pasauli.
- Strazdi piesvilpoja pasauli.
2.intrans. Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
Piemēri..viņš pievēra acis un sāka vienmērīgi, dziļi elpot, mazliet piesvilpodams caur degunu..
- ..viņš pievēra acis un sāka vienmērīgi, dziļi elpot, mazliet piesvilpodams caur degunu..
- pārn. Ieklausoties sliežu un [vilciena] riteņu dunā, pat domas sāk skanēt vistīrākajā jambā. Pavasarīgs vējš aiz loga piesvilpo klāt: «Cēsis, Araiši, Ieriķi, Līgatne. ..Rīga.»
Avoti: 6-2. sējums