rūpīgs
rūpīgs -ais; s. -a, -ā
rūpīgi apst.
1.Tāds, kas rīkojas, lai nodrošinātu (kādu) ar dzīvei nepieciešamo. Tāds, kas rūpējas (par kādu). Gādīgs.
PiemēriRūpīgs tēvs.
- Rūpīgs tēvs.
- Sieva kā rūpīga laulāta draudzene aizvien gāja vīru aplūkot, vai tam kaut kā netrūkstot, un, ja kā trūka, tad.. to piegādāja ar lielāko veiklību.
- ..viņa ir gādīga un rūpīga māte savām meitām..
- ..Visvaldis bija ļoti rūpīgs un gādīgs pret Rūtu. Ja vakaros Rūtas nebija mājā, Visvaldis bija tas, kas iedomājās uzlikt tējas traukam sildītāju.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKauču māte rīkojās pa ķēķi. Ar rūpīgu, nopietnu seju viņa maisīja ar pavārnīcu katlā vārāmo..
- Kauču māte rīkojās pa ķēķi. Ar rūpīgu, nopietnu seju viņa maisīja ar pavārnīcu katlā vārāmo..
2.Tāds, kas ir kārtīgs, precīzs, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumiem.
PiemēriRūpīgs strādnieks.
- Rūpīgs strādnieks.
- Duburs bijis rūpīgs un prasīgs režisors. Viņš palīdzējis celties režijas līmenim latviešu teātrī..
- Ēvaldam bija patīkami, ka traktorists, ar kuru nāksies kopā strādāt vairākus mēnešus, ir tik rūpīgs un uzmanīgs.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriRūpīgi pētījumi.
- Rūpīgi pētījumi.
- Rūpīgi strādāt.
- Rūpīgi ģērbties.
- ..[dārznieks] rūpīgi apskatīja ogulājus, lai tiem nesariestos pārāk biezi zari..
- Izrādes radīja pārdomas un polemiskas iebildes, bet nenoliedzami - tie bija rūpīgi, ļoti precīzi nostrādāti interesanti darbi.
- Katru pavasari rūpīgi kopta un ziemā no sala sargāta, maijā pumpurojas un uzzied ābelīte.
2.2.Dziļš, vispusīgs (par domām, uztveri u. tml.).
Piemēri«..tu naktī visu rūpīgi pārdomā! Ja tev darbs nav prātā, ja negribi strādāt kā vīrs, nemāni pats sevi un citus!»
- «..tu naktī visu rūpīgi pārdomā! Ja tev darbs nav prātā, ja negribi strādāt kā vīrs, nemāni pats sevi un citus!»
- ..tikai pēc rūpīgiem apsvērumiem izšķīrās mest vai nemest tīklus un, ja mest, tad - kādā dziļumā.
Stabili vārdu savienojumiRūpīgas rokas.
- Rūpīgas rokas — Saka, ja cilvēks ir rūpīgs.
Avoti: 6-2. sējums