rūpēties
rūpēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kā) stāvokli, norisi, lai veiktu, izdarītu (nepieciešamo, vajadzīgo).
PiemēriRūpēties par kārtību un disciplīnu.
2.Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kādu) ar dzīvei nepieciešamo. Gādāt (2).
PiemēriLabā ģimenē jau bērns iemācās just līdzi savu tuvinieku priekiem un bēdām, pierod rūpēties par viņiem, iepriecināt viņus.
2.1.Darboties, lai nodrošinātu (parasti mazuļus) ar eksistencei nepieciešamo (par dzīvniekiem).
Piemēri..zoss pati rūpējas par savu bērnu pasargāšanu no aukstuma.
Avoti: 6-2. sējums