rūpīgs
rūpīgs -ais; s. -a, -ā
rūpīgi apst.
1.Tāds, kas rīkojas, lai nodrošinātu (kādu) ar dzīvei nepieciešamo. Tāds, kas rūpējas (par kādu). Gādīgs.
PiemēriRūpīgs tēvs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKauču māte rīkojās pa ķēķi. Ar rūpīgu, nopietnu seju viņa maisīja ar pavārnīcu katlā vārāmo..
2.Tāds, kas ir kārtīgs, precīzs, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumiem.
PiemēriRūpīgs strādnieks.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriRūpīgi pētījumi.
2.2.Dziļš, vispusīgs (par domām, uztveri u. tml.).
Piemēri«..tu naktī visu rūpīgi pārdomā! Ja tev darbs nav prātā, ja negribi strādāt kā vīrs, nemāni pats sevi un citus!»
Stabili vārdu savienojumiRūpīgas rokas.
Avoti: 6-2. sējums