noraizēties
noraizēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti raizēties.
PiemēriKulijevs bija pastāvīgi noraizējies, lai no divpadsmit rubļu mēnešalgas kaut ko atlicinātu.
- Kulijevs bija pastāvīgi noraizējies, lai no divpadsmit rubļu mēnešalgas kaut ko atlicinātu.
- ..rūpēs sarauktajā pierē.. Egle lasīja, ka Janelis noraizējies par viņu: ja nu tēvam, vienam pa mežu staigājot, gadās pakrist...
- Vaira neieradās [darbā] arī nākamajā dienā. «Kas ar viņu noticis?» noraizējies domāju.
1.1.divd. formā: noraizējies Tāds, kurā izpaužas raizes.
PiemēriNoraizējusies balss.
- Noraizējusies balss.
- Noraizējušās acis.
- Visiem trim vīriem bija noraizējušās sejas.
Avoti: 5. sējums