pievēsmot
pievēsmot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; reti
Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
PiemēriLidija staigāja šurpu turpu, svaigi pūderēta, un pievēsmoja istabas gaisu ar smaržām un drēbju čaukstoņu.
Avoti: 6-2. sējums