Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
panteons
panteons -a, v.
1.Monumentāli celtas kapenes. Arī mauzolejs.
PiemēriNikolozs Baratašvili apbedīts.. gruzīnu tautas svētnīcā Mtacmindas (Svētā kalna) panteonā Tbilisi.
  • Nikolozs Baratašvili apbedīts.. gruzīnu tautas svētnīcā Mtacmindas (Svētā kalna) panteonā Tbilisi.
  • No piestātnes kalnā izcirstas betona kāpnes ved uz Gruzijas rakstnieku un sabiedrisko darbinieku panteonu.
  • Kas tā par ēku.. aiz Varoņu laukuma? Panteons. Tur degs mūžīgā uguns. Uz turieni pārvietos izcilāko varoņu mirstīgās atliekas.
2.vēst. Senajā Grieķijā un senajā Romā – templis, kas bija veltīts visiem dieviem.
PiemēriRomas panteons.
  • Romas panteons.
2.1.Visu kāda kulta dievu kopums.
PiemēriPar sevi Maisiņš saka, ka viņš esot vēl nenovērtēts, īstās mākslas nākotnei dzīvojošs mākslas cīnītājs. Šodien viņš pat netīkojot ielauzties oficiālās mākslas panteonā.
  • pārn. Par sevi Maisiņš saka, ka viņš esot vēl nenovērtēts, īstās mākslas nākotnei dzīvojošs mākslas cīnītājs. Šodien viņš pat netīkojot ielauzties oficiālās mākslas panteonā.
Avoti: 6-1. sējums