nervs
nervs -a, v.
1.Veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kurš sastāv no šķiedru kūlīšiem un kura funkcija ir saistīt centrālo nervu sistēmu ar visiem orgāniem un audiem.
PiemēriOžas nervs.
Stabili vārdu savienojumiCentrālā nervu sistēma.
1.1.dsk. Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
PiemēriStipri nervi.
Stabili vārdu savienojumiBojāt (arī bendēt) nervus.
1.2.pārn. Psihiska izturība, pacietība.
PiemēriKamēr mašīna iet, viss ir labi, bet kad sāk lūst un dienas ražīgākā daļa jāpavada remontā, tad vajadzīgi nervi.
2.Centrālā, arī svarīgākā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā).
PiemēriTālu aiz Vilku muižas pils dīķiem.. stāvēja kāda koka māja.. Šī māja bija Vilku muižas dzīvības nervs - te mitinājās septiņi kalpi.
2.1.Centrālā tēma, galvenā ievirze (mākslas darbā).
Piemēri..romāna dramatisko nervu, galveno konfliktu veido nemitīgais.. konflikts starp Ernestu Dinsbergu un Dundagas kādreiz visuvareno baronu fon Sakenu.
Avoti: 5. sējums