notecēt2
notecēt -teku, -teci, -tek, pag. -tecēju
1.intrans. Teciņus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
PiemēriNotecēt lejā pie upes.
- Notecēt lejā pie upes.
- Notecēt no lauka.
- Notecēt gar durvīm.
- «Bet es noteku lejā un tad kāpju atkal kalnā..»
- Noskanēja zvans, un Atāls notecēja lejā pa trapu.
- «Noteci pagrabā, mīļā galviņa! Tur ir rīta piens,» vecā sacīja Skaidrītei..
2.trans. Teciņus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriMan bija brīnums par mazo Teklu, kura varēja notecēt tādu ceļa gabalu..
- Man bija brīnums par mazo Teklu, kura varēja notecēt tādu ceļa gabalu..
2.1.intrans. Teciņus virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
Avoti: 5. sējums