Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nomērcēt
nomērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Mērcēt un pabeigt mērcēt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
PiemēriNomērcēt sālītas siļķes.
Avoti: 5. sējums