nomērcēt
nomērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Mērcēt un pabeigt mērcēt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
PiemēriNomērcēt sālītas siļķes.
- Nomērcēt sālītas siļķes.
- «Es gan to gaļu nomērcēju, bet, kad ir stipri sasālīta, nevar dabūt sāļumu nost.»
- Nieres attīra no plēvēm, nomērcē aukstā sāls vai etiķa ūdenī..
- ..novārītas un labi nomērcētas sēnes indi vairs nesatur.
Avoti: 5. sējums