bura
bura -as, s.
1.Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
PiemēriBalta bura.
- Balta bura.
- Buru audekls.
- Uzvilkt buras.
- Noņemt buras.
- Par laimi, bura bija paņemta līdzi - nu viņi varēja izmantot izdevīgo ceļa vēju.
- Pacelt buras, tās nolaist vai izdarīt kādu citu operāciju jāiemācās ātri..
- ..reizēm tas [vējš] tik stipri iegulās burās, ka.. jahtu vadītājiem vajadzēja ar savu svaru izlīdzināt jahtas gaitu.
- pārn. Lēni peld mākoņi rīta cēlienā baltām, vieglām burām..
Stabili vārdu savienojumiPilnās burās.
- Pilnās burās idioma — 1.sar. Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.2.vienk. Stipri iereibis.
1.1.dsk. ģen.: buru, adj. nozīmē Tāds (kuģis, laiva), kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām).
PiemēriBuru kuģis.
- Buru kuģis.
- Sezonas sākumā jahtklubam bija.. trīsdesmit buru laivu.
Avoti: 2. sējums