Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bura
bura -as, s.
1.Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
PiemēriBalta bura.
Stabili vārdu savienojumiPilnās burās.
1.1.dsk. ģen.: buru, adj. nozīmē Tāds (kuģis, laiva), kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām).
PiemēriBuru kuģis.
Avoti: 2. sējums