vazāt
vazāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Vilkt (ko) līdzi pa zemi (parasti dažādos virzienos). Pieļaut, ka (kas) velkas līdzi pa zemi.
PiemēriZirgs vazā grožus pa vagām.
2.sar. Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu).
Piemēri«..ko ar viņu [bērnu] es iesāktu? Ne mājā vienu atstāt, ne pa fermām līdzi vazāt.»
2.1.Lieki, apgrūtinoši nēsāt līdzi (ko).
PiemēriBaidoties lāču, vazāju līdzi smago divstobreni. Bailēm bija pamats - pērn izbadušie lāči modās plēsīgi un nikni, uzklupa kolhoza lopiem..
2.2.pārn. Valkāt (parasti jaunu, labu apģērbu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotā vietā, nepiemērotos apstākļos. Lietot (parasti ko labu, vērtīgu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotos apstākļos.
Piemēri«..žakete bija pavisam jauna, neticami, ka viņš to vazātu pie darba. Darbam viņiem ir speciāli apģērbi.»
2.3.pārn. Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
PiemēriViņa visu savu mūžu esot pa godam nodzīvojusi un nu pašā mūža vakarā viņa topot vazāta pa avīzēm!
Stabili vārdu savienojumiVazāt aiz deguna.
Avoti: 8. sējums